7.septembrī noritēs Eiropas kultūras mantojuma dienas

Septembra otrās nedēļas nogalē Latvijā jau 22. reizi noritēs Eiropas kultūras mantojuma dienas. Ik gadu katra Eiropas valsts izvēlas sev aktuālu tēmu kultūras mantojuma jomā un to reprezentējošus objektus, kas tiek atvērti publiskai apskatei.

Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa, sadarbībā ar Ventspils muzeju, piedāvā visiem interesentiem 7.septembrī,  ceturtdienas pēcpusdienā,  tematisku pasākumu Ventspils Livonijas ordeņa pilī, kas sāksies plkst.15.00 ar Eiropas kultūras mantojuma dienu atklāšanu un pilnmetrāžas dokumentālās filmas “Uz spēles Latvija”, ko veidojis LCP Ventspils sakaru grupas dalībnieka Osvalda Bileskalna  dēls, režisors Pēteris Krilovs, kopīgu noskatīšanos. Plkst.17.00 sekos Dr.hist.Dzintara Ērgļa pētījuma “Latvijas centrālās padomes darbība Ventspilī 1944.- 45.gadā” lasījums. Pasākuma noslēgumā visi interesenti tiks aicināti autobusa ekskursijā “Pa Latvijas Centrālās padomes pēdām Ventspilī”, lai kopīgi iepazītos ar tām vietām un ēkām, kurās darbojušies LCP locekļi un Ventspils sakaru grupas aktīvisti, un diskutētu par LCP darbības iemūžināšanas nepieciešamību Ventspilī.

Pasākuma programma pieejama šeit.

Latvijas Centrālā padome (LCP)  tika izveidota slepeni, Otrā pasaules kara laikā, fašistiskās Vācijas okupācijas apstākļos, lai koordinētu  pretošanās kustību un sekmētu neatkarīgas valsts atjaunošanu.  Savu darbību tā sāka Konstantīna Čakstes   vadībā Rīgā, 1943. gada 13. augustā. Pēc padomju karaspēka ienākšanas Rīgā 1944.gada  rudenī, LCP  darbību pārcēla uz Kurzemi – Ventspili un tās apkārtni.  Viens no lielākajiem panākumiem LCP darbībā bija palīdzības sniegšana cilvēkiem, kuri bēga uz Zviedriju, lai paglābtos no abām okupācijas varām. Te jāmin, ka pirmā bēgļu laiva, kas no Latvijas jau 1942.gada 23.decembrī devas uz Zviedriju, bija no Ventspils. Būtiska nozīme laivu braucienu organizēšanā bija LCP Ventspils sakaru grupai  A. Arnīša vadībā. LCP  vadību Kurzemē no 1.novembra  uzņēmās Valdemārs Ģinters.  Ventspils sakaru grupā darbojās Oskars Alksnītis, Voldemārs Jurjaks, Voldemārs Mežaks, Žanis Gerge, Osvalds Bileskalns, Arvīds Krasts, Alfons Priedīte, Kārlis Frišenfelds, Emīls Vecmanis u.c. 

LCP un Ventspils sakaru grupas darbība ir vēsturnieku apzināta (lai arī ne pilnībā izzināta),  un ir noskaidrotas ar  tās darbību  no 1944. līdz 1951.gadam saistītās adreses Ventspilī,  no kurām daļa ir identificējamas šodienas Ventspils apbūvē, kā, piemēram, ēka Pils ielā 60, kur atradās Kārļa Grīnberga dzīvoklis, kuru tas nodeva bēgļu laivu organizētāju rīcībā, ēka  Karlīnes ielā 4, kurā  bija apmeties V. Ģinters,  ēka Lauku ielā 4, kur atradās sakarnieces V.Lasmanes  dzīvoklis,  un citas.  Eiropas kultūras mantojuma dienu kontekstā    neatkarīgās Latvijas atjaunošanai  nozīmīgais Latvijas centrālās padomes  vēstures stāsts  izstāstāms plašākai  sabiedrībai, apzinoties Ventspils  lomu  tās darbībā  un pretošanās kustības aktivitātēs pēckara periodā.