Ceturtdien, 14.septembrī plkst.15.00 Ventspils muzejā Livonija ordeņa pilī, sadarbībā ar Ungārijas vēstniecību Latvijā tiks atklāta Bernadetas Alpernas fotoizstāde “Akmeņu otrā dzīve”.
Sinagogu ēkas, kas kādreiz bija organiska Eiropas ebreju kultūras un reliģiskās dzīves sastāvdaļa, joprojām atrodas vēsturiskajās Eiropas pilsētās. Šodien, esot pārbūvētā vai pussabrukuma stāvoklī, tās līdzinās tukšām čaulām, kam atņemtas to kādreizējās funkcijas. Dažkārt varenas, citkārt pieticīgas un funkcionālas, šīs ēkas, kas kādreiz kalpoja reliģiskai kopienai, tagad tiek izmantotas kā koncertzāles, muzeji, mēbeļu veikali, sporta centri, policijas iecirkņi, ugunsdzēsības stacijas un ķīmiskās tīrītavas. Divās no tām atradās pat katoļu baznīca un mošeja.
Fotogrāfes Bernadetas Alpernas projekts sākās ar dzimtas vēstures izpēti, mēģinot atrast vectēva māju Šārbogārdā. Lai arī namu atrast neizdevās, tomēr izdevās atrastu ielu, uz kuras vectēva māja savulaik atradusies. Arī pilsētas vecā sinagoga atradās uz šīs pašas ielas. “Kad ieraudzīju, ka tās telpas aizņem lietotu mēbeļu un apģērbu veikals, manī iekšēji kaut kas izmainījās”, vēstī fotogrāfe.
Šarbogārdas ebreju kopiena izveidojās 18. gadsimtā, bet sinagoga tika pabeigta 1879. gadā. Līdzās tai atradās pamatskola un rabīna dzīvoklis. Kopiena, kas sastāvēja no 500 cilvēkiem, tika iznīcināta 1944. gadā holokausta laikā. 235 Šarbogārdas ebreju vārdi ir ierakstīti Yad Vashem holokausta memoriāla upuru sarakstos. 34 izdzīvojušie Šarbogārdas ebreji pēc kara mēģināja atjaunot kopienu, tomēr bez panākumiem. 1960. gadā Šarbogārdas sinagoga tika pārdota. Ēkas bēniņos joprojām ir atrodamas reliģiskās grāmatas, kas netīrumu un putnu mēslu ietekmē pamazām iet bojā. Pirmajā stāvā teju nekas vairs neatgādina par ēkas sākotnējo izmantojumu, tomēr logi ir līdzīgi tiem, kas Jeruzalemē rotā Zelta vārtus.
Tieši šeit, Šarbogardā tika radīta pirmā šī cikla fotogrāfija, pēc kuras, sadarbībā ar žurnālistu Ronenu Dorfanu tapa raksts avīzē “Israel Hayom”. 2013. gadā Bernadeta Alperna saņēma Eiropas Ebreju kultūras asociācijas stipendiju, lai dotos radošajā ceļojumā pa Eiropu, pētot un dokumentējot sinagogu ēkas, kas šodien kalpo citiem mērķiem.
Bernadeta Alperna dzimusi 1987. gadā Budapeštā. 2012. gadā māksliniece beidza Kapošvāras Universitātes Mākslas fakultāti, saņemot preses fotogrāfa un fotoredaktora diplomu. Viņas fotogrāfiju cikli galvenokārt atspoguļo ceļojumos gūtos iespaidus. 2008. gadā viņa piedalījās “Sirius” stipendijas programmā Ziemeļdānijā, pēc kuras pārcēlās uz Angliju. Tur, pētot cilvēka un ainavas mijiedarbi, viņa radīja fotociklu “Identitāte ainavā”. Šī tēma tika vēlāk izvērsta mākslinieces diplomdarbā, ko viņa “MASA” stipendijas ietvaros turpināja veidot Izraēlā, pavadot tur pusgadu. Ceļojums pie savām ebreju saknēm izvērsās par plašākiem miera meklējumiem ainavā un nemiera skarto reģionu iedzīvotāju dokumentāciju.
Izstāde Ventspils muzejā skatāma līdz 15.oktobrim.
Foto: Ventspils muzejs