Latvijas Startup Asociācijas Startin.lv un Latvijas Investīciju un attsītības aģentūras (LIAA) rīkotajā ‘Startup Slalom’ hakatonā Ventspilī laurus plūca ideja izglītības procesa uzlabošanai. Pasākuma dalībnieku vidū bija pasniedzēji un skolotāji no Rīgas un Kurzemes reģiona, kas vēlējās pilnveidot savas zināšanas un pārbaudīt spēkus IT jomā. Jautājām pasniedzējiem – kādam ir jābūt 21. gadsimta skolotājam, lai padarītu mācīšanās procesu interesantāku un ar tehnoloģiju starpniecību motivētu studentus attīstīt savas biznesa idejas?
"Mums kā organizētājiem bija liels prieks, ka pasākumā aktīvi piedalījās arī pasniedzēji. Tas liecina par jaunu skolotāju paaudzi, kuri ar savu uzņēmību un piemēru ir spējīgi motivēt savus studentus. Tik aktīva pasniedzēju piedalīšanās hakatonā un vēlme pilnveidot savas zināšanas jaunā jomā parāda, ka Latvijas izglītībai ir nākotne," uzskata Aļona Beļinska, ‘Startup Slalom’ hakatona līdzorganizatore.
Kustības ‘Iespējamā misija’ absolvente un valdes locekle Edīte Millere uz Ventspils hakatonu devās ar vēlmi atrast veidu, kā par tehnoloģiju lietotājiem padarīt tos, kuri tehnoloģijas ikdienā neizmanto. Edīte ir pārliecināta – lai mudinātu arī jauniešus realizēt dažādas ieceres, jāmaina izglītības sistēma. "Mācību procesā jāintegrē ideja, ka skolēni ir nākotnes radītāji, ne tikai produktu lietotāji. Nepieciešami vairāk hakatonam līdzīgi pasākumi – tajos komandā var attīstīt kādu ideju," saka E. Millere. Viņa arī piebilst, ka 21.gadsimta skolotājs ir tāds, kas turpina mācīties visu mūžu, nebaidās kļūdīties un ar savu piemēru ietekmē arī jauniešu vēlmi mācīties un izzināt. Arī Ventspils Augstskolas pasniedzējs Agris Traškovs uzskata, ka pasniedzējs ir izaugsmes sabiedrotais, kas palīdz iedvesmot ar dzīves laikā gūto pieredzi: "Jauniešiem jāļauj izpausties. Pasniedzēja galvenais uzdevums ir izveidot vidi, kurā nav bail kļūdīties, izmēģinot jaunas idejas," skaidro A. Traškovs.
Hakatona uzvarētāju komandas ‘s’COOL’ dalībnieki ir četri jaunie pasniedzēji. ‘s’COOL’ projekta idejas autore Marta Avotniece jau trešo gadu IT uzņēmumā veido ’POP-UP KIDS’ vasaras skolu darbinieku bērniem un pasniedz privātstundas angļu valodā pieaugušajiem. Martas izstrādātais produkts ir izglītības procesa uzlabošanas rīks, kas piedāvā mācīties, izmantojot viedtālruni. Tādējādi mācīšanās process kļūst interaktīvs un interesants. Hakatonā piedalīties motivēja vēlme realizēt jau sen radušos ideju. "Man ir ļoti grūti kādam jautāt palīdzību. Taču hakatona formātā šādas sajūtas nav. Mēģināju ar savu ideju aizraut citus un likt noticēt, ka tai ir potenciāls – tā ir ideja pie kuras ir vērts strādāt trīs dienas un trīs naktis," stāsta Marta. Viņa arī atzīst, ka hakatona lielākais ieguvums ir izveidotā komanda, kas tic mūsdienu viedtālruņa iespējām tajā ietvert vērtīgu, izglītojošu un attīstošu saturu bērnam saprotamā veidā. Idejas autore ir pārliecināta, ka jauniešus var motivēt, rādot piemēru, runājot, stāstot un iedvesmojot. "Ir jāinteresējas par katra cilvēka potenciālu – jāizzina viņa vērtības, emocijas un intereses."
Saldus tehnikuma pasniedzējs Egils Malbergs lielāko gandarījumu gūst, redzot mērķtiecīgus audzēkņus, kas zina, ko vēlas, un novērtē sniegto padomu. Viņš arī saka – jaunieši ir kūtri piedalīties šādos pasākumos, tāpēc ir svarīga pasniedzēja spēja pārliecināt un ieinteresēt. Edijs Bogomolovs Saldus tehnikumā pasniedz datorgrafiku un programinženieriju. Viņš uzsver, ka skolotāja darbs ietver daudz vairāk par lekciju lasīšanu: "Pasniegšanu uzskatu par mentoringu, jo mūsdienas vairs nav vajadzīgi skolotāji, kas visu māca no galvas. Skolotājam ir jābūt tādam, kurš radīs velmi studentam pašam meklēt informāciju un risināt uzdevumus." Savukārt Katrīna Vītiņa, kas pasniegusi dizaina skicēšanu Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) tic, ka 21. gadsimta skolotājs prot izmantot tehnoloģijas, virtuālās realitātes un citus interesantus izteiksmes līdzekļus, lai ieinteresētu auditoriju par jaunām lietām un pats no tā paralēli mācītos.
Pasākuma otrās vietas komandas pārstāve Ilze Kundziņa ir LMA asociētā profesore funkcionālā dizaina nodaļā. Ilze atzīst, ka darbs ar studentiem ir liels izaicinājums – jābūt radošam, dinamiskam un spējīgam pielāgoties studentu idejām. Un tieši tas arī mudinājis piedalīties tehnoloģiju maratonā: "Aizvien vairāk studentu savos darbos vēlas iekļaut digitālās tehnoloģijas vai aplikācijas. Sapratu, ka arī man ir jāuzzina vairāk, lai spētu pati piedalīties un nodrošināt savu profesionālo ieguldījumu studentiem." Iespēja piedalīties hakatonā uzlabojusi pasniedzējas zināšanas par IT tehnoloģijām, programmēšanu un tās terminiem. Tāpat iegūti jauni kontakti, kas Ilzes darbā ir ļoti nepieciešami. Arī darbā ar studentiem Ilze ir apņēmības pilna mudināt domāt ne tikai par produktu, bet arī par tā ražošanu. "Pasniedzējam jāatrod veids, kā motivēt – tas ir viens no atslēgas vārdiem! Pasniedzējs nav tikai kritiķis," ir pārliecināta I. Kundziņa.
Mācību spēku lielā aktivitāte Ventspils tehnoloģiju maratonā un citās iniciatīvās pierāda, ka mūsdienu pasniedzējs ir cilvēks, kas atrodas nemitīgā izzināšanas un mācību procesā. Visi pasniedzēji ir vienisprātis – studenti mācās un gūst zināšanas no tiem, kas tos māca, tāpēc ļoti svarīgi rādīt piemēru un motivēt jaunām iespējām un ambīcijām. Pasniedzēja uzdevums ir radīt tādu vidi, lai audzēknis ticētu sev un nebaidītos izmēģināt spēkus biznesa vai jebkurā citā jomā. Un jo vairāk ambiciozu jauniešu būs mums apkārt – jo gaišāka nākotne!