Domas par jauniešu neaktivitāti Ventspilī
Es Ventspils Jauniešu domē darbojos kopš 2011. gada decembra. Šajā laika posmā ir bijusi jau sava daļa interesantu pasākumu. Bet esmu pamanījis vienu problēmu vairākos pasākumos – cilvēku trūkums. Apņēmos noskaidrot iemeslu jauniešu neaktivitātei un sākumā devos pie pašiem jauniešiem.
Tālu nebija jāmeklē – sāku pats ar sevi. Negribīgi jāatzīst, ka es lielāko daļu savas dzīves esmu bijis neaktīvs/pasīvs cilvēks. Mani neinteresēja nekāda veida pasākumi, manas dienas pagāja rutīnā. Lielu daļu mana brīvā laka aizņēma datorspēles. Iekšēji jutos nelaimīgs. Bija brīdis, kad sapratu, ka tā nevar turpināt. Sāku trenēties sporta skolas “Spars” vieglatlētikas nodaļā, mācījos zīmēt, iemācījos pārvarēt kautrīgumu un komunicēt ar cilvēkiem. Bet viss patiešām mainījās tad, kad mani aizsūtīja uz jauniešu apmācībām. Tas man lika uz visu paskatīties nedaudz savādāk.
Es satikos ar jauniešiem no visas Kurzemes. Gandrīz katrs no viņiem pārstāvēja kādu jauniešu organizāciju. Tieši tur es sapratu, ka es kā Ventspilnieks nenovērtēju iespējas, kas man tiek dotas. Šajā pasākumā bija jaunieši no ļoti mazām Latvijas pilsētām, bet viņi bija atraktīvāki un aktīvāki par mani un jebkuru manu paziņu. Viņiem dotās iespējas ir tik ierobežotas, bet viņi turpina darboties un cenšas padarīt savu dzimto vietiņu par nedaudz foršāku vietu. Padzīvojot šo cilvēku kompānijā trīs dienas es kļuvu kā apmāts ar domu, ka man kaut kas jālabo Ventspilī. Kad atskatos uz sevi, es nemaz nevaru pateikt, kāpēc biju tik neaktīvs. Nolēmu vērsties pie saviem klasesbiedriem.
Klasesbiedrs Gvido teica, ka mūsdienu jaunieši ir pārāk slinki. Viņu istabas ir pilnas ar dažādām laika pavadīšanas iespējām. Skaties TV, spēlē datoru, pačato ar draugiem, klausies mūziku. Viņi nejūtot vajadzību kaut kur doties. Viņš arī piebilda, ka mūsdienu popkultūra degradē jauniešus, kur man viņam diemžēl jāpiekrīt.
Klasesbiedrene Maruta arī piekrita attiecībā uz popkultūras negatīvo ietekmi. Tā popularizējot dzeršanu, smēķēšanu un tusēšanu klubos, kas kļūst par problēmu, ja nav sasniegts pilngadības slieksnis. Kad jautāju viņai, kāpēc viņa pati neapmeklē Jauniešu domes rīkotos pasākumus, viņa atbildēja, ka trūkst informācijas par šiem pasākumiem.
Tas man šķita interesanti, jo skolas par pasākumiem tiek brīdinātas laicīgi. Mēs izsūtām nolikumus un plakātus, kurus pielikt pie sienas, bet šķiet, ka neviens nepapūlas tos izlasīt.
Arī fizikas skolotāja Jana Andersone sniedza savas domas šajā tematā. Mūsdienu jaunatne esot audzināta kā patērētāju sabiedrība. Mums trūkstot ētiskās normas kaut ko darīt, ja mēs pretī neiegūstam acīmredzamu labumu. Mums arī pazudis domāšanas stils ‘’Būs tik jautri, cik paši būsim jautri’’. Mūsdienās mēs gaidām, lai vakara vadītājs mūs izklaidē, un mēs varam sēdēt, neko nedarīt un izbaudīt vakaru. Izklausās diezgan slikti…
Vēl izskanēja interesanta doma – Ventspils ir pilna ar sportistiem un viņiem nav laika apmeklēt pasākumus, jo pastāvīgi jātrenējas. Es uzskatu, ka sava daļa patiesības tajā ir, bet Ventspilī nav daudz tik nopietnu sportistu, kas vienmēr upurē savu brīvo laiku treniņiem.
Kas tad īsti ir ventspilnieku neaktivitātes iemesls? Pie šīs atbildes es tā arī nenonācu.
Bet ir kaut kas, ko mēs varam darīt, lai situāciju labotu. Mums nepieciešama vieta, kur jaunieši var nākt un produktīvi pavadīt savu brīvo laiku – brīvā atmosfērā un pēc paša ieskatiem saplānot ko un kad darīt. Ventspilī nepieciešams jauniešu centrs. Tā būtu vienreizēja vieta, kur jaunieši iemācītos ne tikai prasīt pilsētai, bet arī kaut ko dot pretī, piemēram, rīkojot pasākumus. Un ticiet man – sarīkojot vai palīdzot rīkot pasākumus, mostas interese un vēlme turpināt darboties. Tā būtu vieta, kur aktīvajiem ventspilniekiem sanākt kopā un radīt atmosfēru, kurā dzimtu vienreizējas idejas un nopietni plāni.
Tās nu tikai manas domas. Bet zinu – ja tāda vieta būtu bijusi laikā, kad es uzaugu, manas dienas nebūtu pavadītas pie TV ar pulti rokā vai datora ekrāna starmešos.