64% aptaujāto Latvijas jauniešu atzīst, ka vecāki viņiem ir labs paraugs tam, kā uzvesties digitālajā vidē, savukārt savu klases audzinātāju kā paraugu uztver aptuveni puse no jauniešiem (53%), liecina Samsung Skola nākotnei realizētā jauniešu aptauja*.
“Pieļauju, ka šie dati liecina par kopējo “temperatūru” sabiedrībā un rāda – vecāki ir autoritāte nedaudz lielākai daļai jauniešu nekā skolotāji. Tāpat to varētu skaidrot arī ar mūsu paradumiem, jo digitālos rīkus vairāk lietojam mājas vidē un ne vienmēr labi zinām skolotāja paradumus, lai izvērtētu, vai tas ir paraugs, kam līdzināties,” saka Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes zinātņu prodekāne Zanda Rubene. “Jāatzīst, ka rezultāts ir labs – pusaudžu vecumā atzīt, ka vecāki un skolotājs ir paraugs, kam līdzināties kādā jomā, nav nemaz tik ierasti. Taču izaugsmes iespējas ir gan skolotājiem, gan vecākiem, gan arī pašiem jauniešiem, jo sagaidot korektu, cieņpilnu attieksmi pret sevi, to jāmācās sniegt arī pretim.”
Salīdzinot ar 2018. gada Latvijas jauniešu aptauju, joprojām lielākā daļa jauno cilvēku risina visas nebūšanas tiešsaistē paši, nelūdzot pieaugušo palīdzību. Ja 2018. gadā 83% tika galā saviem spēkiem ar problēmām digitālajā vidē, tad patlaban šis procents pieaudzis līdz 87%.
Līdzīgi kā pirms diviem gadiem, liela daļa jauniešu, redzot naidīgu, vardarbīgu, vērstu pret kādu personu vai grupu, narkotiku vai alkohola lietošanas vai anoreksijas un bulīmijas veicinošu cita cilvēka radītu saturu internetā, neiejaucas sarunā (72%). Taču vēl satraucošāks ir fakts, ka katrs piektais jaunietis šādās situācijās mēdz iesaistīties un ar savu viedokli vēl vairāk saasināt situāciju.
“Pieaugušo līdzdalība ir ļoti svarīga jaunajiem cilvēkiem, kas tikai veido savu skatījumu uz daudzām jaunām lietām un apgūst uzvedības pamatnoteikumus. Vispārzināms ir fakts, ka vislabāk un iedarbīgāk ir mācīt ar savu paraugu un piemēru,” saka Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte, papildinot: “Ļoti svarīgi gan ģimenē, gan skolā neizslēgt digitālo dzīvi no ikdienas sarunām un regulāri apjautāties bērniem, kā norit viņu dzīve tiešsaistē, ko jaunu iemācījušies, uzzinājuši un vai tajā nav noticis kas mulsinošs vai satraucošs.”