Jauniešu aizbraukšana uz ārzemēm! Šis ir apstāklis, no kura mums neizvairīties. Ir 21. gadsimts un mācīšanās, strādāšana vai dzīvošana ārpus Latvijas robežām vairs nav nekas jauns un fascinējošs. Bet tomēr, vai mēs gribam, lai mūsu valsts “nākotne” tā vienkārši atmet ar roku Latvijai un dodas prom? Es nē! Bet tomēr visbiežāk jau notiek tā, ka apstākļi mūs piespiež, bet izvēle tomēr paliek mūsu rokās.
Personīgi es, neiebilstu un pat uzskatu, ka mācības ārzemēs un neliela darba pieredze ārpus savas komforta zonas pat ir noderīga. Dzīve ārpus mājām mūs padara patstāvīgākus, liek jaunietim uzņemties atbildību un pašam pieņemt lēmumus. Izglītība ārzemēs ir lieliska iespēja iepazīt jaunus cilvēkus, citu valstu kulltūru un paražas, ja tā padomā – tas taču ir lieliski. Bet šeit ir viens BET! Bieži sanāk tā, ka jaunietis aizbrauc mācīties uz kādu citu valsti un tur arī paliek pēc mācībām. Jo mums tik ļoti aktuālā problēma Latvijā – jauniešu bezdarbs – viņus kavē atgriezties mājās. Jauniešu bezdarbs Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas valstu vidū – aptuveni 35%. Salīdzinājumam – jauniešu bezdarbs ES vidēji ir 20%, bet Vācijā, piem., tikai 8%. Jauniešu bezdarbs ir ne tikai slogs sociālajam budžetam, bet arī iemesls emigrācijai, kas vistiešākajā mērā ietekmēs mūsu visu nākotnes.
Man ir zināmi diezgan daudzi jauni un spējīgi cilvēki, kuri ir devušies gan strādāt, gan mācīties ārpus Latvijas robežām. Daudzi no viņiem atgiezās, bet daži tomēr nolēma neatgriezties. Ja man būtu jāizvēlas studēt Latvijā vai kādā citā valstī es izvēlētos to citu valsti. Manuprāt, jauniešiem ir jāceļo, jākomunicē ar cilvēkiem un jāiepazīst citu valstu kultūra, bet beigās visas šīs jauniegūtās zināšanas ir jāatved atpakaļ uz mājām. Mums būtu jābūvē savas valsts nākotne, bet aizbraucot mums tas nesanāks…