Cik “zaļš” esi tu?
Pēdējā laikā man sanācis daudz domāt par pareizu, videi draudzīgu dzīvesveidu. Pabiju Rīgas Skolēnu pašpārvalžu rīkotajā atvērto durvju dienā jauniešu centrā “Kaņieris”, kur kādas skolas pārstāvji stāstīja par savām aktivitātēm, lai piekoptu un popularizētu zaļu dzīvesveidu. Varējām uzdot jautājumus, un dot ieteikumus. Mani tiešām priecēja, ka skolu pārstāvji bija tik ļoti ieinteresēti. Tika apspriests arī veselīgs uzturs, kas dažās skolās ir diezgan aktuāla problēma. Izskanēja dažādi interesanti pasākumi, kas ne tikai jauniešos radītu vēlmi rūpēties par dabu, bet, kas ļoti praktiski palīdzētu to sakopt – sākot ar atkritumu šķirošanu un beidzot ar skolas ūdens patēriņa samazināšanu. Pasākums bija izdevies un uzzināju daudz jauna. Apspriedām arī skolu piedalīšanos ekoskolu programmā.
Darbojoties skolas ekopadomē, mans tiešais pienākums ir propogandēt zaļo dzīvesveidu. Zinu, ka dalība ekoskolu programmā nes ne tikai pienākumus. Vissvarīgākais man šķiet pats tituls – ekoskola, jo tieši skolā var iemācīties, kā palīdzēt dabai, dzīvot ekoloģiski un tai pat laikā arī ekonomiski, jo nav noslēpums, ka dzīvot zaļi bieži vien atmaksājas. Tieši ekoskolu programmas ietvaros nesen pabiju Latvijas ekoskolu konferencē, kur tika apspriests klimata pārmaiņu jautājums. Pasākums bija interesants, jo paši jaunieši varēja izteikti savas domas. Bija patīkami redzēt tik daudz entuziasma pilnus cilvēkus, kuriem rūp mūsu nākotne un kuri ir gatavi rīkoties. Ar savu klātbūtni mūs pagodināja arī Videas aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis un LR Saeimas Vides apakškomisijas loceklis Ingmārs Līdaka, kurš uzsvēra, ka mēs uz planētas neesam vieni, tādēļ dzīvosim draudzīgi ar dzīvniekiem un nemēslosim. Konference bija interesanta. Ieguvu arī dažādus izziņas materiālus un smēlos idejas turpmākiem pasākumiem.
Pēc konferences devāmies uz Latvenergo Energoefektivitātes centru. Uzzināju šo to jaunu par enerģijas taupīšanu sadzīvē un varējām praktiski pamēģināt, cik grūti ir ģenerēt elektrību. Īpaši interesanti šķita elektromopēdi un elektrovelosipēdi, kā arī prātā aizķērās doma par elektromobiļiem – pilsētas dzīvei pavisam reāls risinājums.
Kā jau var noprast es pats cenšos dzīvot pēc iespējas mazāk kaitējot videi. Daru visu, kas manos spēkos, lai sakoptu vidi, bet mani ieinteresēja, cik “zaļi” ir mani vienaudži, tādēļ devos viņus aptaujāt.
Sintija īpaši nepiedomā pie zaļa dzīvesveida, bet uzskata, ka nekaitē apkārtnei. Viņa atbalsta veselīgu, ķīmiski neapstrādātu pārtiku. Par skolas ēdnīcu izsakās skopi – saka, ka par tādām cenām ēdiens ir pieņemams. Runājot par veģetāriešiem uzskata, ka tas ir apgrūtinājums, jo jāuzņem papildus barības vielas un vitamīni, lai uzturs būtu sabalansēts.
Roberts vairāk vai mazāk piekopj zaļu dzīvesveidu. Kā pats saka – cenšas pie tā piedomāt. Nākotnē domā par elektromobiļa iegādi. Nevēlas būt veģetārietis, jo nespēj atteikties no gaļas. Uzskata, ka katram pašam jāizvēlas, ko viņš vēlas ēst. Ir pārliecināts, ka gaļēdāji ir veselīgāki par veģetāriešiem. Ja finanses atļautu, labprāt mājās uzstādītu saules baterijas, jo tas ilgtermiņā atmaksājoties.
Sanita uzskata, ka piekopj zaļu dzīvesveidu daļēji. Neuzskata, ka tas būtu pārāk liels apgrūtinājums, jo tā audzināta jau kopš bērnības, bet ir pārliecināta, ka pilsēta dzīvojošs cilvēks nespēj pilnībā nodoties zaļajam dzīvesveidam.
Priecē, ka jaunieši piedomā pie sava dzīvesveida un tā ietekmi uz vidi.
Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta ietvaros pabiju arī Klaipēdā, kur kopā ar citiem jauniešiem stādīju kociņus. Bija jauki iepazīt lietuviešu kolēģus, ar kuriem esam izveidojuši projektu “Jauniešu līderu skola”. Iemācījos pāris frāzes lietuviski un labi pavadīju laiku. Pēc darba dienas jutāmies noguruši, bet gandarīti ar paveikto. Citējot Emīlu: “Another job well done”. Kolēģi bija priecīgi par mūsu līdzdalību. Atpakaļceļā nopriecājāmies par jaukajiem Lietuvas ceļiem. Diena bija izdevusies.
Beigu beigās mums katram pašam jāizvēlas savs ieguldījums apkārtnes sakopšanā un saudzēšanā…. Kuru es te cenšos apmuļķot? Es uzskatu, ka tas ir katra pienākums. Vienmēr vajag piedomāt pie tā, ka pēc mums dzīvos mūsu bērni, un kāpēc viņiem vajadzētu dzīvot netīrā un piesārņotā vidē? Uz pasaules mēs neesam vieni, arī dzīvniekiem šī pasaule ir mājas, tādēļ rūpēsimies par to un netraucēsim cits citam dzīvot.
Par zaļu un skaistu nākotni!