Izaugsmes karuselis
„Neviens pasākums, neviena ballīte vai ceļojums salīdzinot ar šo apmaiņu nav bijis tik patīkams, piedzīvojumiem bagāts, aktuālas informācijas pildīts, komunikablu un sirsnīgu cilvēku apmeklēts”. Šī ir tikai viena no pozitīvajām atsauksmēm, kādas dzirdēju no jauniešu apmaiņas „Zaļā gaisma aktīviem jauniešiem” dalībniekiem. Jauniešu apmaiņa norisinājās projekta “Jauniešu iniciatīvas un sadarbība” ietvaros, un to organizēja biedrība “Ventspils Jauniešu dome” sadarbībā ar Ventspils Jaunrades nama Jauniešu klubu “Knaģis” un Igaunijas nevalstisko organizāciju “Triigi Trikirand”.
Es uzskatu, ka mūsdienās ir svarīgi nepazaudēt savu nacionālo identitāti, bet tajā pašā laikā apzināties to, ka esam Eiropas Savienībā un mums būtu jāzina arī citu tautu kultūras iezīmes, jo nekad nevar zināt, kur nākotne mūs „aizvedīs”. Piedaloties apmaiņas programmās, man tika dota iespēja pabūt tepat mūsu kaimiņvalstīs- Igaunijā un Lietuvā, un pavadot ilgāku laiku kopā ar citu valstu jauniešiem, uzzināju daudz jauna, par ko ikdienā pat netiku aizdomājusies. Interesanti ir tas, ka Baltijas valstu kultūras dala gan kopīgas, gan pilnīgi atšķirīgas iezīmes. Secināju, ka pēc temperamenta latvieši ir līdzīgi lietuviešiem, bet igauņi ir daudz atturīgāki un ne tik straujas dabas. Ja runājam par virtuvi, tad jāatzīst, ka ēdieni šīm trim valstīm ir ļoti līdzīgi, bet ievēroju, ka lietuviešiem ļoti garšo viss, kas saistīts ar biezpienu vai piena izstrādājumiem. Man ļoti garšoja igauņu nacionālais saldais ēdiens, kas ir nedaudz līdzīgs mūsu rupjmaizes kārtojumam, taču tā pagatavošana ir savādāka. Arī tradīcijas, piemēram, Vasaras Saulgriežu atzīmēšana, Ķekatās iešana Ziemassvētkos, dažādas spēles kaimiņvalstīs ir līdzīgas. Arī apstiprinājās fakts par to, ka mūsu dziedātāja Laura Reinika hīts „Es skrienu” ir ļoti populārs gan Igaunijā, gan Lietuvā. Es uzskatu, ka ir svarīgi vispirms iepazīt citas kultūras, un tikai tad izvērtēt, kas šķiet pieņemams un kas ne, jo ir pieņemti stereotipi, ka viss nezināmais ir slikts, taču šie pieņēmumi bieži vien ir maldīgi.
Tikpat svarīgs faktors šādā sadarbībā ar ārzemju jauniešiem ir draudzība, kura izveidojos, ja cilvēki kopā pavada vairākas dienas, tā teikt „ir spiesti” komunicēt, piedalīties semināros, strādāt komandās un uzticēties viens otram. Ja sākumā jaunieši apmaiņā dodas nevienu nepazīstot, un pat necerot ar kādu sadraudzēties, tad visbiežāk visiem šķiroties ir asaras un solījumi apciemot vienam otru, kā arī draugu loka paplašināšana interneta vietnēs.
Nedrīkst arī piemirst faktu, ka šādas aktivitātes dod lielisku treniņu angļu valodas uzlabošanā. Arī citi jaunieši, ar kuriem runāju teica, ka teorētiski angļu valodu prot, bet trūkst īstas prakses tās pielietošanā dzīvē, tādējādi šādās apmaiņās angļu valoda būtiski uzlabojas visiem. Uzzināju arī to kā citās valodās pateikt dažādus svarīgākos vārdus un frāzes, no kurām man visvairāk patīk „aitäh”, ko izrunā kā „aita”, bet igauniski nozīmē –paldies.
Es uzskatu, ka šāda veida sadarbība var būt ļoti noderīga jauniešu izaugsmē un pašapziņas celšanā. Semināros, kuri norisinājās apmaiņu laikā, tika pielietotas neformālās izglītības metodes, kas viegli un saprotami atspoguļoja dažādas jauniešiem aktuālas tēmas. Pirms tam īsti nezināju kā rakstīt projektus, organizēt pasākumus vai strādāt komandā, bet dalība semināros deva man iespēju apzināties savas spējas un šāda pieredze ir nenovērtējama.
Iespējams, ka daudziem šādas apmaiņas var šķist nedaudz muļķīgs pasākums un nelietderīga laika pavadīšana, bet visticamāk to saka jaunieši, kuriem nav bijusi iespēja piedalīties šādās aktivitātēs. Iesaku jauniešiem izrādīt iniciatīvu un piedalīties šāda veida apmaiņās ar ārzemju jauniešiem, jo tas būs piedzīvojums, ko neaizmirsīsiet un nenožēlosiet.