Mums apkārt ir diezgan daudz dažādu nelaimju. Katru dienu mātes zaudē savus bērnus. Pasaulē katru dienu notiek tik daudz katastrofu. Katru dienu cilvēki zaudē savas mājas un darbu. Tā rezultātā diezgan bieži gadās tā, ka cilvēki kļūst par bezpajumniekiem. Cilvēki mirst. Citi tiek brutāli noslepkavoti. Citi viņus pat nogalina tikai sava prieka pēc.
Ja mēs tiešām vēlamies saglābt mūsu pasauli, pirmkārt ir jāieklausās tieši savās sirdīs. Tāpēc, ka tikai sirdī mēs varam atrast tādu kā gabaliņu patiesi laimīgās paradīzes. Un tur iekšā nav tādu ciešanu, kas spēj iznīcināt pasauli. Ja mēs, ielūkojoties savā dvēselē, spētu atrast jaunu – labāku pasauli, mēs varētu arī dzīvot labāk.
Tātad, ja mēs tiešām vēlamies saglābt mūsu plānētu un pasauli, ir taču iespējams darīt tik daudz. Vislabāk būtu sākt ar pašām mazākajām lietām, sīkumiem. Piemēram, uz nakti izslēgt kompjūterus, neuzlādēt mobilo telefonu akumulatorus tieši naktī, kad pat elektrībai ir jāatpūšas – jātaupa taču enerģija. Vajadzētu patiesībā arī šķirot atkritumus, jo, tos nešķirojot, var paiet tik daudzi gadi, līdz tie paši pārstrādāsies. Būtu vēlams, vismaz reizi nedēļā, ieturēt veselīgas maltītes. Šī vienreiz nedēļas gaļas neēšana, palīdz planētai un, protams, tavai diētai. Bez šaubām ir arī iespēja paglābt mežus no tik nesamērīgi lielas koku izciršanas, izmantojot jau pārstrādāto papīru. Nav taču vajadzīgs pilnīgi jauns papīrs, lai izprintētu kaut ko ne tik ļoti svarīgu vai noslaucītu rokas papīra virtuves dvieļos. Ir taču tik daudz iespēju iegādāties arī ļoti labus žurnālus no jau pārstrādātā papīra. Šķirojot liekās avīzes, tu vari saglābt vairāk kā pus miljonu koku katru nedēļu. Vēl taču tu vari arī iestādīt kādu kociņu, lai aug pie mājas stūra, jo tas ir ļoti labi priekš gaisa. Stādīt kokus – to var ieviest arī kā ģimenes kopēju un vienojošu tradīciju. Piemēram, reizi gadā satiekas visi radinieki un kopā katrs iestāda pa jaunam kociņam! Ja katrs cilvēks varētu veikt kādu nelielu ‘zaļo’ darbiņu, tad arī visa pārējā pasule kļūtu labāka un ‘zaļāka’.
Mēs varētu ņemt piemēru no organizācijas „Greenpeace”, kas atbalsta dabas saudzēšanu. Ja mēs skatāmies uz to jau realizētajām aktivitātem reālajā dzīvē, tad salīdzinot – manis rakstītais ir tikai niecīga daļiņa no „Greenpeace” ieguldītā darba. Pats labākais mūsu Latvijā ir tas, ka katru gadu tiek organizēta lielā Talkas diena, kad mēs katrs varam dot ieguldījumu un savākt tos mēslus, kurus katru dienu tomēr atstājam uz ielām un mežos. Protams, daudzi saka, ka nemēslo vispār, bet vai tiešām tā var būt, ka neviens nekad savā dzīvē nav nometis konfekšu papīriņu?! Nav taču svarīgi kurš, ko un kur ir mēslojis – galvenais taču ir padomāt, ka daba nav ne pie kā vainīga un tā ir jāsaudzē.
Puķes ir dabas skaistākie vārdi un hieroglifi, ar kuriem tā dara zināmu, cik mēs tai esam mīļi. (Johans Volfgangs Gēte)