Blogs

15.08.2014.

Tā kā Twiterī ir pārāk maz rakstu zīmes, lai pilnvērtīgi atbildētu uz jautājumu, darīšu to šeit. Paldies par jautājumu un ar prieku uz to atbildēsim.

@MrMusha jautā:

Vai kāds var argumentēt kas būtu, ko darītu, kas finansētu jauniešu māju Vpilī. Un kāpēc šīs funkcijas nevar veikt jaunrades nams? #uzcel

Atbilde: Lai iegūtu atbildi un pirmajiem diviem jautājumiem, mēs esam uzsākuši projektu „Uzcel māju”, kura pamatdoma ir ļaut jauniešiem izlemt, kam būtu jābūt jauniešu mājā. Jauniešu mājas pamata būtība ir tā, ka aktivitātes mājā ir balstītas uz jauniešu vajadzībām un vēlmēm un reakcijas iespējas laiks aktivitāšu īstenošanai dzīvē nav ierobežots ar mācību gadu cikliem. Turklāt aktivitāšu organizētāji lielākoties ir paši jaunieši, kas apvienojas neformālās grupās vai pat dibina organizācijas. Ventspilī šobrīd ir kritiski maz jauniešu organizācijas un jauniešu māja var kļūt par stimulu un atbalsta platformu, lai šādas organizācijas rastos. Tas arī daļēji atbild uz jautājumu par to, kāpēc šīs funkcijas nevar pildīt Jaunrades nams.

Jaunrades namā tiek realizētās interešu izglītības programmas, kurām mācību gada sākumā ir apstiprināts saturs un metodes, dalībnieki tiek reģistrēti un tiek uzskaitīta apmeklētība un kavējumi. Dalība pulciņos paredzēta visa mācību gada garumā. Gandrīz visi pulciņi sākas septembrī un beidzas maijā. Šāds grafiks ierobežo potenciālos dalībniekus no piedalīšanās aktivitātēs, ja viņš īsti nezina, vai grib šajā pulciņā darboties ilglaicīgi un liedz eksperimentēt ar dažādām aktivitātēm, lai atrastu sev piemērotāko.

Jaunrades nams piedāvā vairāk nekā 60 pulciņus un ēka ir izsmēlusi savu kapacitāti, ja arī gribētos veidot jaunus pulciņus, diemžēl telpas ir ļoti noslogotas.

Vēl viens pamatnosacījums jauniešu mājai ir atbilstoša atmosfēra. Tas nozīmē, ka jaunieši nevārētu justies pa īstam brīvi un atvērti, ja, piemēram, pa jauniešu māju skraidītu otrklasnieki vai ikdienā uzturētos cilvēki ap 40 gadiem. Vēl viens pamatojums, kāpēc Jaunrades nams nevar pildīt jauniešu mājas funkcijas – lielākā daļa no pulciņiem ir vērsti uz bērniem vai jauniešiem līdz 16-17 gadiem. Tikai pāris pulciņi ir piemēroti vecākiem jauniešiem.

Kā jau iepriekš tika minēts Jaunrades nams nodarbojas ar interešu izglītību, kas ir nozīmīga bērnu un jauniešu attīstībā. Tomēr jauniešu mājā aktivitātes notiktu, izmantojot neformālās izglītības metodes. Lai arī bieži vien cilvēkiem nav skaidra atšķirība starp interešu un neformālo izglītību, tad viena no galvenajām atšķirībām ir skolotāja loma, proti, neformālajā izglītībā skolotājs nav uzmanības centrā, toties centrā ir jaunietis – skolotājs pat var vispār nebūt vai arī darboties tikai kā palīgs, padomdevējs. Latvijā vēsturiski interešu izglītība ir veidojusies un nostiprinājusies sabiedrībā kā neatņemama bērnu un jauniešu dzīves sastāvdaļa, tomēr kopš 2004. gada paralēli straujiem soļiem ir attīstījies neformālās izglītības virziens. Latvijā daudz kur darbojas bērnu un jauniešu centri, kuros apvienots interešu un neformālās izglītības piedāvājums. Nereti aktivitātes notiek atsevišķās ēkās, lai vecuma posmi būtu nošķirti. Citviet darbojas pilnīgi atsevišķi jauniešu centri vai jauniešu mājas, kurās dienaskārtību nosaka paši jaunieši.

Ja runājam par finansējumu, tad mūsuprāt tas būtu pašvaldības interesēs, lai Ventspilī jauniešiem būtu vieta, kur produktīvi pavadīt brīvo laiku. Tā kā jauniešu māja ir vieta, kur jaunieši var realizēt savas idejas, daudzas no tām palīdzētu arī Ventspilij un atvieglotu pašvaldības darbu, tajā pašā laikā veicinot jauniešu lokālpatriotismu un ieinteresētību pēc izglītības iegūšanas izvēlēties Ventspili turpmākajai dzīvei, nevis doties prom. Kā liecina šogad mūsu veiktās skolēnu un studentu aptaujas rezultāti, tad tikai 11,5% skolēnu un 16,6% studentu ir pārliecināti, ka grib dzīvot Ventspilī, savukārt, nedaudz vairāk nekā 30% jauniešu ir pārliecināti, ka pametīs Ventspili. Attiecīgi vairāk nekā 50% vēl šaubās.

Pašreiz ir pieejami dažādi Eiropas Savienības un valsts finanšu instrumenti, kurus ir iespējams izmantot gan ēkas būvniecībai vai rekonstrukcijai, gan satura un aktivitāšu veidošanai. Tomēr jārēķinās, ka ar šiem finanšu līdzekļiem nav iespējams ēku ilglaicīgi uzturēt, kā tas ir līdzīgi daudzos citos gadījumos, izveidojot infrastruktūras objektus. Svarīgi pieminēt, ka ir nepieciešams pašvaldības atbalsts arī, lai šos finanšu instrumentus būtu iespējams apgūt.

Ja redzi, ka ir lietas, kam jauniešu mājā vajadzētu būt un par tām neviens nerunā, droši esi aktīvs twiterī un izsaki idejas mājaslapā. Projekta kulminācija būs jauniešu forums, kurā kopā ar cilvēkiem no Ventspils domes spriedīsim par šiem pašiem jautājumiem.

Viss ir un būs atkarīgs no mūsu visu aktivitātes, jo skaļāk un konkrētāk varēsim pasniegt savas vēlmes, jo nopietnāk pašvaldība tās ņems vērā.

Emīls Anškens
„Ventspils Jauniešu domes” valdes loceklis,
„Latvijas Jaunatnes padomes” viceprezidents