Pirmais pasākums…

Mans pirmais pasākums…

Vēlējos nedaudz dalīties savā pieredzē, kā man gāja rīkojot savu pirmo pasākumu.
Tātad, es jauniešu klubā darbojos aptuveni pusgadu, līdz pienāca brīdis, kad man bija jāveido pasākums. Tas notika pēc pieteikšanās Jauniešu Saeimā. Savu ideju iesniedzu par uzņēmējdarbību, līdz ar to par šo tēmu rīkoju pasākumu! Sākumā nevarēju aptvert, ka es kaut ko tādu spēšu. Man bija mēnesis laika un pasākumam bija jāilgst vismaz 4 stundas. Pāris stundas biju nelielā izmisumā, jo nekad nebiju rīkojusi pasākumu un vēlējos atmest visam ar roku. Šī doma mani mocīja visu atlikušo dienu. Naktī nevarēju ilgi aizmigt un izdomāju aptuveno darbības plānu.

Nākamajā dienā sāku domāt par to, kādus cilvēkus varētu aicināt un kur pasākums varētu notikt. Kad visu puslīdz biju izdomājusi, ķēros pie realizēšanas. Vienai organizācijai uzrakstīju e-pastu ar piedāvājumu ierasties manā pasākumā kā ekspertiem un pastāstīt par savu organizāciju. Atbildi gaidīju ilgi. Atbildēt viņi necentās diez ko ātri. Pasākuma laiks jau tuvojās un lēnām sāku domāt, ka man vajadzēja atmest šādu ideju jau pašā sākumā un atteikties rīkot jebkādu pasākumu.
Tad saskāros ar tādu lietu, ka pasākums bija jāpārceļ uz nenoteiktu datumu, jo radās nelieli sarežģījumi, kurus es nevarēju ietekmēt. Sākumā biju nedaudz sašutusi, bet vēlāk apjautu, ka tas ir ļoti labi, jo man būs vairāk laika pasākuma izstrādāšanai. Janiešu kluba sapulcēs nolēmām, ka varētu paekspermentēt un pasākumu rīkot Ventspils Augstskolas telpās, pasākums ilgtu 4 stundas un kā ekspertu aicināsim Ventspils Biznesa Inkubatora vadītāju, jo iepriekšējā organizācija vēl joprojām nebija man devusi ziņu, par ko biju diez gan šokēta.

Inkubatora vadītājs bija ar mieru, visu jau bijām aptuveni sarunājuši un pasākums bija pa pusei gatavs, atlika tikai nolikt datumu. Kad datums bija nolikts, tad radās iespēja, ka pasākums ieilgs divas dienas kādā no viesu namiem. Atkal manī bija diezgan liels stress, jo vienīgais, ko varēju paturēt no iepriekšējā dienas plāna bija lektors.  Pāris dienas biju nemierīga, bet tomēr man radās rīcības plāns. Nācās sarunāt vēl vienu lektoru. Atradu vienu organizāciju, kas varētu būt piemēroti šai tēmai. No viņu puses bija 50% atbilde, ka viņi būs. Ar mani sazināšoties viņu kolēģis, kas ir ieinteresēts šajā pasākumā. Gaidot viņu atbildi jau biju atradusi cilvēku, kas uztaisīs afišu, turklāt meklējot šo cilvēku uzdūros faktam, ka šo pasākumu  es rīkoju ar vienu puisi no jauniešu kluba, kas arī Saeimai bija iesniedzis savu domu sakarā ar uzņēmējdarbību. Aiz visa stresa par pasākumu es to biju piemirsusi un jutos diezgan apmulsusi, taču viņš nebija visai sarūgtināts par to.

Tātad dienas plāns bija izdomāts, afiša izsludināta un viesu nams pasūtīts, tā pat kā autobuss. Viss bija kārtībā, tikai es nebiju saņēmusi atbildi no otras organizācijas. Uzmākties viņiem arī negribēju, bet pasākums bija jau pēc pāris dienām. Turklāt bija Lieldienas, kurās neviens e-pastus nelasa un uz zvaniem necenšas atbildēt. Biju izmisumā! Kas tagad notiks, ja viņi pateiks nē? Tad pasākuma plāns būs jāpārtaisa, dalībnieki vīlušies un es dziļi apbēdināta. Lieldienu vidū saņēmos un uzrakstīju šai organizācijai uz draugiem.lv lapu. Jutos diez gan pārsteigta, ka man atbildēja pāris stundu laikā. Ieraugot saņemtu vēstuli no viņiem, biju ļoti priecīga, bet mans prieks beidzās, kad izlasīju vēstuli. Cilvēks, kas man atbildēja, neko par to nezināja un lūdza man sazināties ar atbildīgo cilvēku pēc svētkiem. Man nācās paskaidrot, ka tas ir ļoti steidzami un pasākums jau ir plānots pēc Lieldienām un man pēc iespējas ātrāk ir jāzina atbilde. Atpakaļ man atnāca telefona nr. uz kuru man jāzvana. Cik nepatīkami bija saņemt šādu atbildi, jo bija taču svētki un man nebija vēlēšanās traucēt cilvēku brīvdienās! Bet citas iespējas nebija, jo man bija jāzin 100% atbilde. Uzgriezu nr. un zvanīju! Bet nr., uz ko zvanīju bija izslēgts! Es nodomāju, ka man nav lemts izveidot šo pasākumu!

Bija pēdējā Lieldienu diena un manam pasākumam bija jābūt jau pēc pāris dienām. Jau biju gatava visu mest pie malas un atsaukt visu, līdz iezvanījās telefons. Zvanītājs bija tieši tas cilvēks, kuru man vajadzēja. Mierīgi pārrunājām pasākumu un visu pārējo, kas ar to saiztīts. Noliekot klausuli jutos atvieglota. Bet mani ieintriģēja nr., no kā viņš zvanīja. Biju pilnīgi pārliecināta, ka tas ir līdzīgs nr., uz kuru zvanīju, bet ne tieši tāds pats. Salīdzinot abus nr. secināju, ka pēdējie 2 cipari nesakrīt. Jutos neaprakstami smieklīgi! Dažas dienas izmisuma dēļ 2 nepareizi norakstītiem cipariem!
Viss noritēja labi. 2 dienas pirms pasākuma ar savu kolēģi (puisis, ar ko man bija jāveido kopā pasākums) pārspriedām visus sīkumus.  Uzvēlu viņam praktiskos dabiņus, jo man vairāk bija teorētiskie, un pasākums varēja norisināties.

Pasākuma dienā bija jūtams neliels uztraukums, jo tagad visa pasākuma organizēšana bija jāpiedzīvo dzīvē. Viss, kas bija uz papīra, tagad bija jāizdzīvo. Cilvēki pulcējās, pasākums “BiznesBUMS!” varēja sākties.

Pasākums man patika, pieredze bija liela un varu teikt lielu, paldies, cilvēkiem, kas palīdzēja. Pasākums patika ne tikai man, bet arī pasākuma apmeklētājiem.
Mana lielākā kļūda pasākuma rīkošanā bija lielais uztraukums, jo viss, kas notiek, notiek uz labu un domāt ir vieglāk ar vēsu prātu. Turklāt tagad esmu pārliecinātāka par saviem spēkiem. Paldies jauniešu klubam “KNAĢIS” par doto iespēju un atbalstu! Ar nepacietību gaidu nākamo pasākumu, kuru varēšu organizēt, kā arī piedalīties organizēšanā.