Dzīvesveids

Daudzas lietas nosaka informācijas un izklaides iespējas dzīvesvietā. Tieši tāpēc šoreiz gribēju pastāstīt par jauniešiem, kuri dzimuši un auguši laukos. Ar ko gan atšķiras puiši un meitenes mazpilsētās un lauku ciematos no jauniešiem pilsētās?

Vēl joprojām ir bērni, kas uzskata, ka mazpilsētas ir lauki un tur dzīvojošie ir atpalikuši no mūsdienu dzīves. Reizēm pilsētnieki uzskata, ka, ja viņi dzīvo pilsētā, tad tie ir labāki par tiem, kas dzīvo laukos. Es domāju, ka dzīvošana pilsētā nedod tiesības nolikt citus zemāk par zemi. Laucinieki mēdz vārdiem noraut galotnes, bet pareizs runasveids nenorāda, cik labs, patīkams vai gudrs esi. Un pastaigājoties pa pilsētas ielām, paklausieties, ka daži jaunieši runā tādiem vārdiem (smagiem kā no lielgabala), pat gribas kādu laiku laukos padzīvot.

Diskotēkas mazpilsētās notiek diezgan reti, jo tur nav tādu sevišķu klubu vai kinoteātru, kur aiziet. Vasaras jaunieši var pavadīt pie jūras, peldējoties, spēlējot bumbu, guļot teltīs.

Kopsavilkumā mazpilsētas un lauku plusi un mīnusi, salīdzinot ar dzīvi lielajās pilsētās :
Mīnusi:

  • Mazāk organizētas izklaides
  • Lēnāks internets, jo šī pakalpojuma sniedzēji, nespēj nodrošināt ātru piekļuvi arī laukos
  • Ierobežotas iespējas iepazīties – cits par citu zina visu jau pirms iepazīšanās
  • Nav lielveikalu – 2 gadus nodzīvoju Gāliņciemā, tas tomēr ir turpat pilsētā, bet sajūta tāda it kā būtu citā dimensijā ar 3 maziem lauku veikaliņiem, kas cenas uzskrūvē tik augstas, ka labāk 20 minūtes ilgāk pastaigājoties doties uz centru
  • Visi uzzina par katru tavu soli

Plusi:

  • Jaunieši attīsta fantāziju un rada izklaides paši, piemēram, ziemā šļūc no kalna ar pulēta skapja durvīm
  • Mazāk sēž pie datoriem un TV
  • Lielāka brīvība, mazāk ierobežojumu
  • Pavadīts laiks tīrā vidē ar ekoloģiski svaigu gaisu
  • Mazāk ārišķības un zīmēšanās cilvēku attiecībās – cilvēki ir vienkāršāki un acīs spēj pateikt tieši to, ko patiesi domā
  • Te ir daudz cilvēku, uz kuriem dzīvē varēsi paļauties, jo cits citu zina no bērnības

Nedrīkst noniecināt mazpilsētu jauniešus, jo viņi ir pelnījuši vispārēju cieņu un atbalstu, un pareizo attieksmi. Šie jaunieši ir tādi paši kā mēs. Ne ar ko sliktāki. Un praktiski mēs nemaz neatšķiramies. Vajag tikai gāzt tos muļķīgos stereotipus. Līdz ar to sadarbība un sapratne kļūs ciešāka.